vārdadienas: Modra Francis Dimārs Dimitrijs Ditmārs Dmitrijs Ferencs Francs Franeks Franks Fransuāza Franuse Frenks Frensisa Prans Tora Toralfs Torolfs Tors Torvalds Tūrs - Vārda "nav" visdziļāko konsekvenci mums traucē rast suns, kurš grauž plastmasas pudeli. Jo tu esi pietiekami kretīnisks savā dirsā, tu šeit drīksti būt, pretējā gadījumā ej dirst, teica Tilc. Esi ļoti mierīgs, jo tevis nav. - Es esmu ļoti mierīgs, jo manis nav, un, kad tu mani sūti dirst - tu nonsensē. Jo, kā zināms, sūds vien no tā visa ir. - "Ej prom," viņš sev teica un vēlreiz gāja domāt, pilnīgi veltīgi. "Nenonākot atpakaļ," viņš sev atkal teica. Jocīgi, dzīve nešķiet veltīga, kad tevi sargā suns. (Tas ir tāds dzīvnieks četrām ķepām.) Tas patiesībā ir gana smieklīgi, bet mani nez kāpēc nepamet sajūta, ka mēs dzīvojam par spīti. Par spīti tam, ka esam izvemti tur, kur nemaz nevēlējāmies atrasties. Kaut arī, protams, ir jautri vērot nemitīgās norises. Un dažkārt mēdz būt laba mūzika.
ir nezin kāpēc tā, ka mēs esam pārliecināti, ka jebko ir vērts sākt vienīgi ar "nav". ar "nav" var spēlēties gana ilgi, bet varbūt ir vērts ņemt sevi rokās un teikt sev: ej dirst. Ej dirst, jo gulēt tikpat nav vērts. Viņš ienāca pa logu un klausījās jocīgu mūziku vislaik, un pēc viņa palika salauzta vanna. Bija daži ļauži, kuri teicās viņu pazīstam, bet, ieraudzījuši salauzto vannu, atteicās. Viņš aizgāja nepazīts, un viņam, kā jau varonim, aiz ausīm bija vilna. Patiesībā, mēs sēdējām gluži mierīgi tovakar. Nekāds rokenrols nespēj izkustināt ļoti mierīgus cilvēkus. Suns iekož, domādams savu domu, un tu domā viņam pretim. "Lai notiek," domā suns un iet ar tavu gaļu zobos prom. Tam jau viņš ir paredzēts. Neko neteikdams, suns izlec pa logu, pa kuru iepriekš bija ielēcis cilvēks, kurš saplēsa vannu. Paliek gandrīz pilnīgi nekas, ko stāstīt, lai sameklētu kādu kustību, jādodas vai nu uz vannasistabu, vai arī jālec ārā pa logu. Nekas no tā nav interesanti. Nupatās nabaga lasītājs dabon vairāk, nekā paredzēts. Labāk ir dzīvot nav. Labāk ir negulēt nav. Labāk ir iespraust sev dirsā neko un drusku padziedāt. Verķis vārdā suns piekrīt šai sentencei. Viņš paskatījās uz kāju. No nelielas brūces augšlielā sūcās asinis. Nobraucis ar diviem pirkstiem gar brūci, viņš uz vaiga uzvilka divas horizontālas un divas vertikālas svītras. Paskatījās apkārt. Paņēma rokās spoguli un, pamājis ar automāta stobru kādam ķīlniekam, teica: - Nāc šurp, spēlēsim "desas"!
Ozolnieki, 28.09.2001 - 29.09.2001
|
Dzeja |